#205 šokolādes panna cotta
300ml trekna (35%) saldā krējuma
60g tumšās šokolādes
2 ēdamkarotes cukura
2 ēdamkarotes maskarpones siera
želatīns
šķipsniņa sāls
Ar želatīnu mazliet jāpaeksperimentē. Īstajā receptē ir teikts 2ēdk. granulu želatīna. Es 2x lielākai porcijai izmantoju 2 tējk. želatīna pulvera un pat tas likās par daudz. Tālāk viss pēc receptes. Želatīnu 10min uzbriedina 100ml saldā krējuma.
Atlikušajam krējumam pievieno cukuru, sieru un šķipsniņu sāls. Liek uz lēnas uguns un maisot uzkarsē (nevāra).
Uzkarsētajam krējumam pievieno gabaliņos salauztu šokolādi. Maisa līdz šokolāde izkūst.
Pagatavotajā masā ielej saldo krējumu ar želatīnu un rūpīgi samaisa. Masu lej trauciņos, kuri ieziesti ar sviestu, pārklāj ar pārtikas plēvi un vismaz uz 3 stundām liek ledusskapī. Man tā kārtīgi sacietējuši tie krēmi bija tikai nākamajā rītā. Lai labi garšo! :)
Recepte ņemta no Jūlijas Visockas grāmatas “Viens un divi – gatavs!”
#204 Nordiska Kompaniet
NK jeb Nordiska Kompaniet ir viens no greznākajiem un dārgākajiem lielveikaliem Stokholmā. Un skatlogi veikalam vienmēr ir ļoti oriģināli iekārtoti. Ne reizi vien tie man ir likuši apstāties un vērot, vērot, vērot… un man prieks, ka viņiem ir vismaz 5 tādi skatlogi :)
#203
Atkal viens foršs slēpnis atrasts. Gandrīz kā dāvana sieviešu dienā :D
Stokholmā vispār tās metro stacijas ir interesantas. Katra citādāka. Piemēram, šajā Rissnes stacijā sienas ir aprakstītas ar dažādiem ģeogrāfiskiem un vēsturiskiem faktiem. Caurules ir apkrāsotas un uz tām atzīmētas laika joslas. Gaidi metro un kļūsti gudrāks :)
#197
Klusiņām, nemanot arī orhideja pastiepusies pretī pavasarim :)
#196
Avokado salāti. Pēc receptes griezties pie Andra :)
Pirmo reizi izmēģinājām cept maizi ar pilngraudu miltiem t.i., ar miltiem, kuri ir malti no nepārstrādātiem graudiem. Cik ļoti maizes garšu var izmainīt vienu vai otru miltu lietošana! Ar šiem garša ir nesalīdzināmi labāka. Tagad tik jāsameklē, kur Zviedrijā tādus var nopirkt :)
#195 29.februāris
Kā jau ierasts, pēc zviedru val. nodarbībām devos meklēt dienas slēpni. Aizbraucu līdz metro galapunktam, veiksmīgi atradu to, ko meklēju un, rakstot datumu, iedomājos, ka vajadzētu šodien statistikai tā pavairāk slēpņus sameklēt. 29.februāris taču. Pēc pāris stundu maldīšanās pa vietējo mežu, kājas bija slapjas, astes kauls (neveiksmīgi nokrītot) apsists un matos iepinušās egļu skujas, toties atrasti 7 slēpņi. :) Augšējā bilde patiesībā no citas slēpņošanas dienas, taču ļoti oriģināli.
Bet vispār nekad nevar zināt, kur slēpņošana aizvedīs. Tā, piemēram, šodien pabiju pie aitām…
… un zirgiem ;) Patiesībā jau bija arī īsti zirgi, tik viņiem nevarēja pieiet tik tuvu kā šiem :)
#194 Idiomas
Mans visu laiku vislabāk uzrakstītais domraksts zviedru valodā. :) Uzdevums bija uzrakstīt stāstu, izmantojot pēc iespējas vairāk idiomu jeb frazeoloģismu.
Biju pārsteigta, ka pārtulkojot no zviedru valodas vārdu “idiom”, latviski ir tāpat – idioma. Tiešām iepriekš tādu vārdu nezināju. Vai arī vienkārši esmu aizmirsusi, lai nu kā, ļoti lepojos ar savu darbu :)
#193 garšaugi
Pagājušogad ap šo pašu laiku mēģināju kastītē izaudzēt dilles un pētersīļus. Kaut kas jau man tur izauga, bet šogad nemocījos un vienkārši nopirku pētersīļus podiņā. Toties sīpolloki pašaudzēti. Patrāpījās labu sīpolu izvēlēties, smuki aug :)
# 192 Narcises
Te vēl plaukst un sniedzas pretī saulei. Bet tagad, kad rakstu šo ierakstu, blakus vāzē ir jau saziedējis ducis saulaina un smaržīga prieka ;) Tā ilgojos pēc pavasara! Un putni jau nodevīgi čivina, un dažas dienas jau tik silts bijis, ka var atvilkt jakai rāvējslēdzēju, novilkt cepuri un izbaudīt vieglu, pavasarīgu vēju matos. Un apzinos, ka tas tik tāds pašapmāns, jo laika ziņu prognoze spītīgi vēsta, ka ziema vēl nekur nav aizgājusi, un februārī tā tam arī būt, bet pavasara bērns ir un paliek pavasara bērns. Kad gaisā pazib tādas pavasara vēsmas, tad āķis lūpā :) Nav jau tā ,ka man citi gadalaiki nepatiktu, katram kaut kas savs. Pirmo ziemas sniegu joprojām katru gadu sagaidu ar sajūsmu. Gandrīz kā tāds atskaites punkts, ka gads ir pagājis un un jau atkal pirmais sniegs. Tas liek uz brīdi apstāties, pacelt acis un sajust pirmās sniegpārslas uz sejas, un, ja neviens neskatās, tad arī uz mēles :) Rudens man šķiet visnostaļģiskākais. Zeltainās lapas kokos, migla un drēgnie rīti. Krāga jāpavelk augstāk, jo mugurā esmu uzvilkusi pārāk vasarīgu jaku, it kā izliekoties, ka neesmu pamanījusi rudens atnākšanu. Pat tagad, to visu iztēlojoties, ap sirdi tāds melanholijas kamolītis savelkas. Vasara man ļoti asociējas ar laukiem, ar vietu, kur uzaugu. Siltas vasaras naktis, svelmainas dienas, gaiss pēc atvēsinoša lietus un tikko pļautas zāles smarža. Un tam visam pa vidu bezgalīgi garas biešu vagas, smiekli, ogu krūmi, peldēšanās un Līgo nakts burvība :) Bet pavasaris man šķiet visgaišākais un optimistiskākais gadalaiks – kā rīts pēc garas, tumšas nakts. Tad arī es pati pamostos, un manī ir tik daudz iedvesmas! Un tāpēc es gaidu, ļoti, ļoti gaidu… Tā katru gadu, kad pienāk pavasaris, es atkal un atkal no jauna iemīlos pasaulē sev apkārt. :)
